Ar skatu veselības aprūpes simulāciju nākotnē: Aleksandra Oborina pieredze IMSH konferencē ASV

"Aviācijā noteikumi ir rakstīti ar asinīm," šo teicienu Aleksandrs Oborins no sava tēva, aviācijas speciālista, dzirdējis jau kopš bērnības. Vienlaikus viņa mamma, ārste, likusi saprast, ka arī medicīnā katra kļūda var maksāt dzīvību. Varbūt tieši šī abu vecāku pasaulēm raksturīgā precizitāte un atbildība ir iemesls, kāpēc Aleksandrs nonāca medicīnas simulāciju jomā – vietā, kur kļūdīties ir ļauts, lai reālajā praksē kļūdas tiktu izskaustas pavisam. 

Aleksandrs Oborins ir Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) 6. kursa medicīnas students. Paralēli studijām viņš RSU Medicīnas izglītības tehnoloģiju centrā (RSU MITC) darbojas kā simulācijā balstītas izglītības attīstības vadītājs. Meklējot veidus, kā medicīnas izglītību  Latvijā padarīt vēl efektīvāku, Aleksandrs no 10. līdz 14. janvārim devās uz pasaulē lielāko zinātnisko konferenci klīniskās simulācijas nozarē – The International Meeting on Simulation in Healthcare (IMSH), kas šogad norisinājās Orlando, ASV. Ar Amerikā gūto pieredzi un iespaidiem Aleksandrs dalās intervijā.  

Kas Tevi pamudināja pieteikties IMSH konferencei? 

“Jau trešo gadu no malas ar lielu interesi skatījos uz šīs konferences sniegtajām iespējām: apmācību semināriem, jaunāko tehnoloģiju aplūkošanu izstādē, domubiedru un viedokļu līderu iepazīšanu klātienē.

Mani nepameta jautājums – kā lai pats tur nokļūstu?

Pateicoties kolēģei, ko iepazinu citā Eiropā rīkotā konferencē, uzzināju par Beverlee Anderson stipendiju. Sapratu – ja ne tagad, tad kad? Uzrakstīju motivācijas vēstuli un saņēmu lielisku rekomendāciju no RSU MITC vadītājas Ievas Šlēziņas. Man izdevās būt vienam no četriem laimīgajiem, kas ieguva šo stipendiju," atbild Aleksandrs. 

Kādi bija Tavi pirmie iespaidi, nonākot Orlando pilsētā?  

Aleksandrs: “Grūti aprakstīt, cik ļoti pasākumu mērogi atšķiras Latvijā un Amerikā.

Ja mums ir viena liela izstāžu zāle Ķīpsalā, tad Amerikā ir atsevišķas pilsētas, kas paredzētas tikai zinātniskām konferencēm un izstādēm.

Šoreiz zinātniskā konference pulcēja 4773 dalībniekus, tajā tika iesniegtas 1427 pētījumu tēzes un organizētas 781 izglītojošās stacijas. Izstāžu zālē piedalījās vairāk nekā 150 uzņēmumu no 20 dažādām pasaules valstīm."

Šobrīd atskatoties uz aizvadīto braucienu, kas, Tavuprāt, bijis lielākais ieguvums?  

Aleksandrs: "Es guvu daudz no šīs pieredzes. Pirmkārt, esmu spēris pirmo lielo soli pretim starptautiski atzītai simulācijas instruktoru sertifikācijai, apmeklējot Certified Healthcare Simulator Educator (CHSE) sagatavošanās kursu. Otrkārt, iepazinu gan Danielu Raemeru, pirmo SSH prezidentu un izcilu simulāciju pionieri, gan vairākus ASV un Eiropas simulāciju centra pārstāvjus, kurus tagad jau varu dēvēt par mūsu potenciālajiem sadarbības partneriem nākotnē. No ekspertiem guvu ieteikumus, kā veiksmīgāk turpināt darbu pie MITC starptautiskās akreditācijas iegūšanas ne tikai Society for Simulation in Europe (SESAM), bet arī The Society for Simulation in Healthcare (SSH) ietvaros. Treškārt, un galvenokārt man bija iespēja apmeklēt divus simulāciju centrus: Center for Advanced Medical Learning and Simulation (CAMLS) un USF College of Nursing. Abi šie centri guvuši SSH akreditāciju un piedāvā augstas kvalitātes apmācības." 

Kā simulācijā balstīta medicīnas izglītība Latvijā atšķiras no tā, ko redzēji Amerikā? 

Aleksandrs: "Apmeklētie simulāciju centri parādīja, ka amerikāņi daudz mērķtiecīgāk pievēršas tieši darbam ar simulētajiem pacientiem.

ASV simulētie pacienti tiek iedalīti trīs kategorijās, no kurām pēdējā pat atļauj šos pacientus pakļaut invazīvām manipulācijām. Eiropā tas daudziem šķistu nepieņemami. 

Novēroju, ka simulētie pacienti īpaši aktīvi tiek izmantoti tieši topošo speciālistu apmācībās māsu un ārstu rezidentu etapā. Manuprāt, mums arī būtu jāseko šim piemēram. Šobrīd vairāk fokusējamies uz studentiem, tomēr tieši rezidenti ir tie, kas jau apguvuši pamatprasmes un izjūt augstāku atbildību, esot iesaistīti darbā ar reāliem pacientiem. Arī es kā topošais rezidents vēlētos turpināt uzlabot praktiskās iemaņas ar simulāciju palīdzību.  

Redzu, ka esam uz pareizā ceļa! 

Jau šobrīd RSU MITC regulāri integrē simulētus pacientus simulācijās studiju procesā, kā arī pirmsklīniskās prakses "Simulēta slimnīca" ietvaros. Un šogad pirmo reizi RSU pieredzē simulēti pacienti bija arī daļa pārbaudījuma studiju programmas “Medicīna” valsts eksāmenā, šo pieeju plānojam attīstīt vēl plašāk."  

Kā iegūtās zināšanas plāno izmantot RSU MITC un saviem nākotnes plāniem? 

Aleksandrs: "RSU MITC metodikā labprāt ieviestu jaunus neatliekamās reaģēšanas scenārijus, starpdisciplināru profesionāļu komandu apmācības, inovatīvus tehnoloģiskos risinājumus un vairāk pielietot neformālās mācību metodes. Kā piemēru varu minēt International Student Conference (ISC) ietvaros iecerēto ideju organizēt studentu simulāciju sacensības - 'medical wrestle'. 

Pēc studijām plānoju palikt Latvijā un stāties rezidentūrā.

Mums te, Latvijā, vēl ir ko darīt. Mums ir gudri speciālisti, visi nepieciešamie resursi, motivēti studenti un docētāji, atstrādāta tehniskā bāze un juridiskie aspekti.

Esmu apņēmības pilns turpināt attīstīt simulācijā balstītas medicīnas izglītības jomu Latvijā, turpinot celt MITC prestižu Latvijā un pasaulē. Nākotne pieder tiem, kas uzdrošinās to veidot!"